NAUJENES NOVADPĒTNIECĪBAS MUZEJS AICINA APSKATĪT VIRTUĀLO IZSTĀDI “KRAUJĀ PIE DAUGAVAS”.
Izstāde pieejama pēc saites: https://ieej.lv/3fQ9b
Izstādē var iepazīt Hoftenbergas muižas īpašnieka Mariana Gvidona Ludviga Šahno [1870-1922] personību, Hoftenbergas muižas, kā arī Kraujas ciema [Augšdaugavas novads, Naujenes pagasts] apbūves veidošanās vēsturi un gūt ieskatu lielākās organizācijas – Latvijas Republikas Meliorācijas un ūdenssaimniecības ministrijas Daugavpils pārvietojamās mehanizētās kolonnas Nr. 9 izaugsmes vēsturē.
Apdzīvotā vieta Krauja ir izveidojusies ap bijušās Hoftenbergas muižas centru. Līdz 1976. gadam ciems saglabāja vēsturisko Hoftenbergas nosaukumu. Kraujas nosaukums pirmo reizi parādījās 1937. gadā, kad Dzelzceļu virsvalde ar 10. martu dzelzceļa līnijā Daugavpils – Indra slēdza pieturu “Stropi” un atvēra jaunu pieturu pasažieru iekāpšanai un izkāpšanai ar biļešu pārdošanu vilcienos. Jaunā pietura tika nosaukta “Krauja”.
Jāatzīmē, ka Kraujas ciemu padomju laikā gribēja pārdēvēt par Igašovu, lai iemūžinātu jaunākā leitnanta Pjotra Igašova ekipāžas veikto varoņdarbu 1941. gada 30. jūnijā. Tomēr 1976. gadā Hoftenbergas ciems tika nosaukts par Krauju, jo atrodas skaistā, stāvā Daugavas krastā.
Mūsdienās redzamā ciema apbūve veidojusies galvenokārt pēc Otrā pasaules kara. No sākuma Kraujā apmetās Lāču, Krīvānu un Zastenku sādžu iedzīvotāji, kuri bija spiesti pārcelties no savas dzīvesvietas sakarā ar Lociku lidlauka būvniecību. 1947. gadā Kraujā tika atvērts Naujenes bērnu nams. Divas vecākās bērnu nama audzēkņu grupas tika izvietotas ēkā, kuru līdz Otrajam pasaules karam kā vasaras rezidenci izmantoja Daugavpils apriņķa un pilsētas slimnīcu vadītājs, ārsts Pēteris Grišāns. 1960. gadā tika uzcelta jaunā bērnu nama ēka un spēļu laukumi. Līdz ar Daugavpils Mašīnu meliorācijas stacijas izveidošanu, Krauja kļuva par melioratoru centrālo ciematu, kurā tika uzsākta tipveida remontdarbnīcu, administrācijas ēku, kluba, dzīvokļu namu, veikala, ēdnīcas un mašīnu novietnes būvniecība. Bijušā muižas pārvaldnieka dzīvojamā māja no sākuma tika pielāgota Daugavpils Mašīnu meliorācijas stacijas kantora vajadzībām, bet pēc jaunās kantora ēkas uzbūves, tajā tika atvērta Lāču septiņgadīgā skola un vēlāk lauku ambulance. 1957. gadā Baltijas transporta celtniecības tresta 3. iecirknis ekspluatācijā nodeva Daugavpils MTS klubu ar 200 skatītāju vietām, stacionāro kino zāli, bibliotēku un atpūtas istabu. Šajā gadā tika uzcelta arī ēdnīca, naftas bāze un automašīnu garāža. 1956.-1959. gadā tika uzceltas divu un triju stāvu dzīvojamās mājas. Būvdarbiem tika izlietoti vairāk kā 5,5 miljoni rubļu. 1970.-1980. gados tika uzceltas vairākas daudzstāvu mājas Daugavas ielā.
