TIEK ĪSTENOTS PROJEKTS “SLUTIŠĶU CIEMA VECTICĪBNIEKU KULTŪRAS MANTOJUMA IZZINĀŠANA, ATPAZĪSTAMĪBAS VEICINĀŠANA UN INTEGRĒŠANA MUZEJA IZGLĪTOJOŠAJĀS AKTIVITĀTĒS”.
Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” projektu konkursa Latgales kultūras programma 2023 ietvaros, Naujenes Novadpētniecības muzejā tiek īstenots projekts “Slutišķu ciema vecticībnieku kultūras mantojuma izzināšana, atpazīstamības veicināšana un integrēšana muzeja izglītojošajās aktivitātēs”. Projektā tiek radīta izglītojošā programma 4.- 6. klases skolēniem, kā arī pētīts vecticībnieku ikdienas un svētku apģērbs, lai izgatavotu vecticībnieku tērpu atdarinājumus, kuri vēlāk būs apskatāmi izstādē.
Projekts tiek realizēts Augšdaugavas novada Slutišķu ciemā. Slutišķi atrodas Naujenes pagastā un kopā ar Daugavas loku apvidu ir iekļauti UNESCO Latvijas nacionālajā sarakstā. 2016. gadā Slutišķu sādža atzīta par valsts nozīmes aizsargājamu arhitektūras pieminekli un ir viena no retajām vietām Latvijā, kur saglabājusies vecticībnieku dzīvojamo māju apbūve, kas arī ir sādžas kultūras mantojuma pamatvērtība. Sādžā atrodas Naujenes Novadpētniecības muzeja ekspozīcijas “Slutišķu vecticībnieku lauku sēta” un sēta “Upāni”, kuras šeit uztveramas savā dabiskajā vidē.
Naujenes Novadpētniecības muzejs popularizē un saglabā Naujenes pagasta un tā tuvākās apkārtnes un aizsargājamā ainavu apvidus „Augšdaugava” kultūrvēsturisko mantojumu un ar to saistītās nemateriālās un materiālās kultūras liecības. Jau ilgus gadus īpaša uzmanība tiek pievērsta vecticībnieku kultūras mantojumam un sadarbībai ar vecticībnieku tradīciju kopējiem. Jāpiebilst, ka pēdējos gados Slutišķu sādžā ir sekmīgi realizēti vairāki projekti: “Rīteiropas vērtības” [restaurēta sēta “Upāni”, kurā atvērtas 3 vecticībnieku kultūrai veltītas ekspozīcijas], “Seno amatu jaunā dzīve” [pētītas vecticībnieku rokdarbu tradīcijas], „Vecticībnieku vēsturiskās apbūves atjaunošana un lauksaimniecības kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana Slutišķu sādžā” [renovētā “Slutišķu vecticībnieku sēta”] . Ar valsts, pašvaldības un dažādu projektu atbalstu muzejs ir sakārtojis savu infrastruktūru, piedāvājot apmeklētājiem pieejamu vidi un saturiski kvalitatīvas ekspozīcijas, kur pieaugušie, jaunieši un skolēni var attīstīt un pilnveidot savas zināšanas un prasmes veidojot jaunas kompetences, kā arī ar muzejizglītības starpniecību padziļināti iepazīt Latgales kultūrvides daudzveidību un vecticībnieku kultūras savdabību.
Uz doto brīdi, ar VKKF mērķprogrammas atbalstu, projektā “Slutišķu ciema vecticībnieku kultūras mantojuma izzināšana, atpazīstamības veicināšana un integrēšana muzeja izglītojošajās aktivitātēs” ir izdota darba burtnīca 4.- 6. klases skolēniem “Vecticībnieku lauku sēta”, ar kuras starpniecību tiks radīts kvalitatīvs piedāvājums kultūrizglītības programmai “Latvijas skolas soma”.
Balstoties uz muzeja speciālistu apzināto vēsturisko materiālu, nodarbība ar darba burtnīcu tiek integrēta izglītojošā programmā, kas pilnībā atbilst jaunajam izglītības modulim, Valsts izglītības satura centra metodiskiem norādījumiem, mācību programmai Skola2030 pamatizglītībā vēsturē un sociālajās zinībās.
Jāatzīmē, ka muzejizglītība ir viens no svarīgākajām Naujenes Novadpētniecības muzeja darbības virzieniem, jo atšķirībā no tradicionālajām izglītības iestādēm un masu informācijas līdzekļiem, muzejizglītībai piemīt milzīgs potenciāls un savas priekšrocības muzeja apmeklētāju, it īpaši skolēnu kompetenču attīstībā, padziļinātas izpratnes un kopsakarību veidošanā un Latgales kultūrvides iepazīšanā. Specifiskā muzeja vide Slutišķos ļauj izmantot dažādas mācību metodes un sniedz nenovērtējamu ieguldījumu jaunrades un tādu caurviju prasmju kā kritiskā domāšana, radošums, saziņa, sadarbība u.c. attīstībā. Tāpēc drīzumā Augšdaugavas novada 4.- 6. klases skolēni tiks aicināti piedalīties izglītojošās programmas aprobācijā.
Stāstījums par vecticībnieku kultūras mantojumu Slutišķos jebkurai apmeklētāju grupai tiks bagātināts ar šim nolūkam izgatavotu vecticībnieku tērpu atdarinājumiem: projektā taps tērps ekskursiju vadītājam un četri 20. gs. 1. puses vecticībnieku tērpu atdarinājumi.
Lai izgatavotu tērpus tika veikts izpētes darbs – apzināti Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta Etnogrāfisko materiālu krātuves materiāli, pētītas Latvijas Nacionālā vēstures muzeja fotogrāfijas, muzeja krājums, privātpersonu arhīvi un apzināti jau veiktie etnogrāfiski pētījumi. Tērpu komplektācijā konsultācijas sniedza Pirmās Daugavpils Jaunbūves vecticībnieku kopienas mācītājs Georgijs Zamarajevs. Projektā izgatavotie tērpi, kopā ar citiem eksponātiem būs skatāmi izstādē.
