BRĪVDABAS IZSTĀDE “AR BRĪVĀS LATVIJAS IDEJU SIRDĪ”

Augšdaugavas novadā atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorija Augšdaugava, kura ar dabas parka „Daugavas loki” apvidu ir iekļauta UNESCO Latvijas nacionālajā sarakstā. Šajā vietā – Augšdaugavā – Markovas un Slutišķu ciemos sākās sabiedriskie procesi, kas tuvināja Latvijas neatkarības atjaunošanu.

Redzot, kā tiek forsēta HES būvniecība, izraktas simtgadīgās Augšdaugavas kapsētas, postīta Daugavas senleja, žurnālisti Dainis Īvāns un Artūrs Snips 1986. gada 17. oktobrī laikrakstā „Literatūra un Māksla” publicēja rakstu „Par Daugavas likteni domājot”, kas izraisīja plašu rezonansi sabiedrībā un aizsāka cīņu pret Daugavpils HES celtniecību. Cīņā par Daugavas ielejas saglabāšanu iesaistījās milzīgas ļaužu masas, kas bija sākuma platforma Tautas frontei, Trešajai Atmodai un Latvijas neatkarībai. Augšdaugavas novadā Latvijas neatkarības atgūšanas procesos iesaistījās dažādu tautību un konfesiju pārstāvji.

Latgalietis Jānis Strods Višķu ciemā uz ziņojuma dēļa piestiprināja ar roku rakstītu aicinājumu: „Višķu ciema iedzīvotāji! Latvijas Tautas frontes Višķu ciema pagaidu iniciatīvā grupa reģistrē tos, kuri vēlas piedalīties šajā pārkārtošanās kustībā!” un izveidoja LTF Daugavpils rajona Višķu nodaļu.

Ar savu darbību izcēlās Laucesas pagastā dzimušais vecticībnieks, politrepresētais, žurnāla „Ogoņok” draugu kluba priekšsēdētājs Foma Morozovs, kurš aktīvi uzstājās LTF rīkotajos mītiņos, atbalstīja Daugavpils rajona demokrātisko spēku padomes darbību un iesaistījās represēto kluba dibināšanā ar prasību atzīt staļinisma noziegumus.

Lielu rezonansi Daugavpilī un Daugavpils rajonā izraisīja nevardarbīgās pretošanās kustības dalībnieka, Latgales pagrīdes disidenta Jāņa Rasnača akcijas, kurš 10 gadu garumā [1975 – 1985] uzdrošinājās mest izaicinājumu pastāvošajai padomju iekārtai. Darbojoties vienatnē, bez lieciniekiem, tika izplatītas pretpadomju skrejlapas, plakāti un dedzināti padomju karogi. Savas mātes šūdināto sarkanbaltsarkano karogu Jānis Rasnačs uzdrošinājās uzvilkt pie Daugavpils 6. un 8. vidusskolas, radioantenā Kalkūnos, virs Daugavpils Pedagoģiskā Institūta, Vienības nama un Ugunsdzēsības depo. Tika paveikts arī neiedomājamais – karogs tika uzvilkts virs 90 metrus augstā Daugavpils siltumstacijas dūmeņa.

Dabas parka „Daugavas loki” pirmais direktors Roberts Kudiņš, kopā ar parka darbinieku, Padomju Armijas atvaļināto majoru, lietuvieti Jāni Pudānu 1991. gada 13. janvārī devās uz Rīgu, lai piedalītos LTF rīkotajā Vislatvijas protesta manifestācijā sakarā ar iespējamo bruņoto apvērsumu un Padomju Armijas bruņotajām akcijām Lietuvā. Jānis Pudāns, ģērbies Padomju Armijas majora formas tērpā, uzstājās 11. novembra krastmalā ar pāris minūšu garu uzrunu armijai, kuru pārraidīja daudzi pasaules mediji. Ziņa par uzstāšanos manifestācijā „aplidoja” visas karaspēka daļas. Pēc uzrunas J. Pudāna ģimeni vajāja, tika izskatīts jautājums par virsnieka goda aizskaršanu, zaudēta majora pakāpe un izdienas pensija. Vēl šodien J. Pudāns atceras: „Toreiz Rīgā visi bijām kopā – latvieši, krievi, lietuvieši, ukraiņi, baltkrievi, plecu pie pleca mēs aizstāvējām savu neatkarību.”

Naujenes Novadpētniecības muzeja izstādē „Ar brīvās Latvijas ideju sirdī”” ir atspoguļots Latvijas neatkarības atgūšanas ceļš Augšdaugavas novadā: cīņa par Daugavas senlejas saglabāšanu, Latvijas Tautas Frontes nodaļu veidošanās, pirmo sarkanbaltsarkano karogu iesvētīšana, latviešu un latgaliešu valodas jautājums, novada iedzīvotāju piedalīšanās LTF rīkotajos kongresos, mītiņos, akcijā „Baltija ceļš”, un Barikāžu pasākumos.

Naujenes Novadpētniecības muzejs pateicas izstādes tapšanā Skrindu dzimtas muzejam, Daugavpils Novadpētniecības un Mākslas muzejam, Līksnas pagasta bibliotēkai, Jānim Strodam, Robertam Kudiņam, Jānim Pudānam, Arvīdam Ratniekam, Valdim Rundzānam un Ingrīdai Poļegoško.

Brīvdabas izstāde būs skatāma visu novembra mēnesi. Būsiet mīļi gaidīti diennakts gaišajā laikā!