Ekspozīcijas un izstādes

PAMATEKSPOZĪCIJAS

Mākslas ekspozīcija “Latgales parīziete Valentīna Zeile”

Valentīna Zeile (1937), māksliniece, tēlniece, medaļu mākslas atjaunotāja un pirmās medaļu mākslas izstādes organizatore Padomju Latvijā (1973).

Valentīnas Zeiles dzīves un daiļrades gaitas, līdzīgi burvīgajiem Daugavas ielejas meandriem, metušas divus lokus, no kuriem pirmais sakņojies un guvis spēku Latgalē, Naujenē, bet noslēdzies Rīgā. Otrs aizvilinājis tēlnieci uz sapņu zemi Franciju, Parīzi, kur viņa dzīvo jau vairāk kā 30 gadus.

Mākslas galerijā apskatāmi Valentīnas Zeiles darbi bronzā, kuros sevišķi spilgti izpaužas tēlnieces iezīmīgākās talanta šķautnes. Lielāko daļu eksponātu veido medaļas un plaketes, jo tēlniece ir uzskatāma par vadošo medaļu mākslas meistari bijušajā Padomju Savienībā. Vitrīnās ir apskatāmas medaļu sērijas, kuras veltītas ģimenei, tuviem cilvēkiem, ārstiem, skolotājiem, dzejniekiem, ievērojamiem sabiedriskajiem darbiniekiem. Ceļojumu iespaidi atspoguļoti Čehijai, Francijai un Āzijai veltītos medaļu ciklos. Uzmanību izpelnās vairāki mākslinieces pašportreti. Āfrikas ceļojuma iespaidi atspulgu gūst šai valstij veltītajā skulptūru ciklā. Neeksponētā V.Zeiles kolekcijas daļa glabājas atklātajā mākslas priekšmetu krājumā “Valentīnas Zeiles darbnīca”, kurš ir pieejams muzeja apmeklētākiem.

   

Atklātais mākslas priekšmetu krājums “Valentīnas Zeiles darbnīca”

Valentīna Zeile reiz devusi solījumu, lai kur arī viņai nenāktos dzīvot, viņa vienmēr atgriezīsies dzimtajā pusē ar saviem darbiem. Solījums piepildīts atklātajā mākslas priekšmetu krājumā „Valentīnas Zeiles darbnīca”, kur ir apskatāma un glabājas neeksponētā Valentīnas Zeiles kolekcijas daļa. Kolekciju veido vairāk nekā 6200 priekšmeti, kuri galvenokārt tapuši pirms tēlnieces aizbraukšanas uz Parīzi (1956 – 1982). Atklātā krājuma centrā ir apskatāms Valentīnas Zeiles māsas Ģertrūdes Zeiles dāvinājums – Zeiļu dzimtai piederošie priekšmeti: mātes Aneles Zeiles rokdarbi [sedziņa, cimdi] un tēva Antonija Zeiles izgatavotie un sadzīvē lietotie priekšmeti [galds, grozi, ēvele, āmurs, ciba, veļas dēlis ar vāli]. Katrs priekšmets, kā sava laika liecinieks, atklāj toreizējās iespējas un dzīvesveidu, sniedzot nelielu ieskatu “Jaunkausiņu” mājas ikdienas dzīvē. Izstādē ir apskatāmi arī Antonija Zeiles izgatavotie krusti Sv. Pētera un Pāvela Juzefovas Romas katoļu baznīcai.

 DSC_0836 IMG_0449

Dabas ekspozīcija “SirdsDaugava”

Ekspozīcija „SirdsDaugava” ar mūsdienīgu multimediju risinājumu starpniecību sniedz plašu informāciju par aizsargājamo dabas teritoriju “Augšdaugava” un „Braslavas ezeri” dabas vērtībām. Apmeklētājiem tiek piedāvātas četras Augšdaugavas teritorijas izzināšanas interaktīvās zonas, lai iedarbotos uz apmeklētāja prātu, emocijām un sajūtām, pārvēršot ekspozīcijas apmeklējumu īpašā, neaizmirstamā piedzīvojumā un ceļojumā pa unikālo Augšdaugavas un dabas parka „Daugavas loki” teritorijas floru un faunu. Interaktīvajā stikla sienā var iegūt informāciju par kultūrvēsturisko mantojumu un tūrisma iespējām Daugavpils novadā, spēlēt spēles, krāsot bilžu grāmatu. LED displejā apmeklētājiem tiek piedāvāta virtuālā izstāde par Daugavpils HES celtniecības vēsturi. 3D hologrāfiskajā kubā var iepazīt reto baltlūpas gliemezi un dažādas tauriņu sugas.

   

Vēstures ekspozīcija „Poļu kultūras mantojums Daugavpils novadā”

Daugavpils novada kultūrvide vēsturisko procesu nosacīta ir veidojusies etniski daudzveidīga, kurā viena no lielākajām minoritātēm ir poļi. Izstādē parādīta vienas Daugavpils novada muižas –  Juzefovas muižas –  vēsture, caur kuru izstādes apmeklētāji  var iepazīties ar poļu kultūras mantojumu Daugavpils novadā. Ekspozīciju veido sadzīves priekšmeti, kas raksturo 19. gadsimta otrās puses un 20. gadsimta pirmās puses poļu kultūru, modi un tradīcijas. Mēbeles, Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrikas trauki un smalki izšuvumi, kompozicionāli atspoguļo 20. gadsimta pirmās puses dzīvojamās telpas interjeru. Lielāko daļu apskatāmo eksponātu veido Naujenes bērnu nama dāvināto priekšmetu kolekcija, kā arī Daugavpils novada iedzīvotāju dāvinājumi.

  

Etnogrāfijas ekspozīcija „Turīga zemnieka istaba” 

Eksponētie priekšmeti ir savākti Daugavpils novada teritorijā. Ekspozīcijā „Turīga zemnieka istaba” apskatāms  turīga Latgales zemnieka mājokļa iekārtojums. Priekšmeti raksturo Latgales zemnieka dzīvesveidu, tradīcijas un kultūru 19. gs. beigās un 20. gs. 1. pusē.

 

Etnogrāfijas ekspozīcija “Skovorda, ļižeika, kačerāgs i citi štrumenti”

Etnogrāfijas ekspozīcijā „Skovorda, ļižeika, kačerāgs i citi štrumenti” ir apskatāmi ne tikai ekspozīcijas nosaukumā minētie priekšmeti – panna, karote, krāsns kruķis, bet arī trauki un darbarīki, kurus izmantoja ēdiena un dzēriena uzglabāšanas un pagatavošanas procesā Daugavpils novadā, it īpaši Naujenes pagastā, 19. gadsimta beigās 20 gadsimta 1. pusē. Ekspozīcijā ir atspoguļoti saimnieces darba un sadzīves apstākļi Latgales zemnieka sētā. Ekspozīcija tapusi sadarbībā ar Latvijas Nacionālo vēstures muzeju, kā rezultātā centrālo vēstījumu veido fotogrāfa Jāņa Studenta  fotonegatīva reprodukcija, kura  parāda maizes cepšanas procesu Ilūkstes apriņķa [mūsdienu Daugavpils novada] Skrudalienes pagasta Skrudalienes vecajā krogā 1927. gada 22. jūnijā. Fotonegatīvs ir iekļauts UNESCO programmas „Pasaules atmiņa” Latvijas nacionālā reģistra Latvijas Nacionālā vēstures muzeja nominācijā “Tradicionālo prasmju un dzīvesveida dokumentēšana Pieminekļu valdes 1924. – 1931. gada ekspedīciju fotonegatīvos”.

IMG_8936 IMG_5410

Etnogrāfijas ekspozīcija „Slutišķu vecticībnieku lauku sēta” .

Daugavas ielejas ielokā no ziņkārīgām svešinieku acīm paslēpies Slutišķu vecticībnieku ciems. Mīklains un nezināms. Laiks te ir apstājies kā teju pirms 100 gadiem. „Daugavas loku” putnu balsis vilina burvīgajā dabas skaņu pasaulē, greznie logu rotājumi stāsta par izciliem sava amata meistariem. Ciema centrā  atrodas  muzeja ekspozīcija “Slutišķu vecticībnieku lauku sēta”, kura tika renovēta 2015. gadā pateicoties Daugavpils novada domes un ELFLA atbalstītajam projektam „Vecticībnieku vēsturiskās apbūves atjaunošana un lauksaimniecības kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana Slutišķu sādžā”.

Ekspozīcija atspoguļo Latgales vecticībnieku lauku sētas iekārtojumu – unikālu garīgās un sadzīves kultūras modeli. Tā sastāv no divām daļām: „Vecticībnieku dzīvojamās mājas” un darbarīku kolekcijas „Zirgvilkmes darbarīki Daugavpils novadā”. Abas ekspozīcijas aprīkotas ar LED displejiem, kuros izvietota ekspozīcijas virtuālā daļa. Sētas pagalmā uzstādīti informatīvie stendi apmeklētājiem, kuri sniedz informāciju par Slutišķu sādžu un ekspozīciju.

Ekspozīcijā „Vecticībnieku dzīvojamā māja” ir saglabāts tradicionālais vecticībnieku mājas plānojums: šauras sinces, istaba, kurā apskatāms „sarkanais”, „melnais” stūris (jeb sievu kakts) un „krievu” krāsns, klēts jeb „aukstā istaba”. Blakus „aukstajai istabai” atrodas maltuve, kur ziemā uzglabāja kubulos sālītu speķi, savukārt vasarā saimniecībā neizmantotos darbarīkus (stelles, ratiņus u.c.).

Ekspozīcijā „Zirgvilkmes darbarīki Daugavpils novadā” ir apskatāmi ar zemkopību un lauksaimniecību saistīti muzejiski priekšmeti, galvenokārt zirgvilkmes darbarīki un transporta līdzekļi – darba rati, kamanas, līnijdroška , kuri ir attiecināmi uz 20. gs. 1. pusi un tika izmantoti Daugavpils novada teritorijā.

_DSC0650 _DSC0731

11050105_1021312487887101_2887378188710039308_o  _DSC0749

 

IZSTĀDES

Tematiskā Valentīnas Zeiles izstāde no muzeja krājuma “Saruna”

Tematiskajā  V. Zeiles darbu izstāde no muzeja krājuma “SARUNA” ir apskatāms  skulptūru cikls „VELTĪJUMS KRISTUS DZĪVEI”. Ciklu veido 8 reliģiskai tēmai veltīti darbi, 6 no kuriem ir skatāmi izstādē. 2 darbi –  Ādams un Ieva atrodas tēlnieces kolekcijā. Pirmā cikla skulptūra „Ziņa” jeb „Vēstījums” tapa kā pateicība Dievmātei par iespēju pārcelties uz dzīvi Parīzē un par visu, kas tik dāsni tika dots māksliniecei, it īpaši par viņas spējām izteikties mākslā.

„Kopš 1971. gada, kad pirmo reizi nokļuvu Parīzē – pilsētā, kuras simbols ir Dievmātes katedrāle, – visus turpmākos desmit mokošos nostaļģijas pārpilnos gadus, līdz pārcēlos uz dzīvi Francijā, es izmisīgi lūdzos Viņu: „Paņem mani savā pilsētā!” Un vēlāk, kad tas bija noticis, es uzrakstīju Dievmātei pateicības vēstuli, kurā apņēmos veidot Viņas tēlu – kad būšu tam gatava – un dāvināt to Parīzei.” /Valentīna Zeile/

 Ziņa, 2000  ^E56B8C26C7298E427D95B0B260A7AFC427C5C8275B6112DCDC^pimgpsh_fullsize_distr

Izstāde no muzeja krājuma “Dzimtas mantojums”

Izstādē skatāms fotostāsts par unikālo Zeiļu dzimtu, kurā parastu zemnieku ģimenē tika izskolotas 2 talantīgas mākslinieces – Valentīna un Ģertrūde Zeiles. Skatītāju uzrunā 20. gadsimta sākuma fotogrāfijas, kurās ir redzams abu māsu tēvs Antonijs Zeile ar savu māti Magdalēnu Zeili pie dzimtajām mājām „Mazajos Lāčos” Izvaltā. No citas pagājušā gadsimta trīsdesmito gadu fotogrāfijas noraugās Valentīnas un Ģertrūdes māte Anele Kokina. Daudzās bildēs redzama mazā Valentīna ar māsu Ģertrūdi, vecākiem Antoniju un Aneli Zeilēm Viļušos. Retos kadros iemūžināts vectēvs Ādams Kokins, vectēva sievas māsa Viktorija Surmača, kuru tēlniece Valentīna Zeile sauc par savu vecmāmiņu un velta viņai vienu no saviem pirmajiem darbiem ar tādu pašu nosaukumu „Vecmāmiņa”.

IMG_0123

Izstāde “Šūsim pašas! “

Rokdarbu veidošanas skolu meitenes jau agrā bērnībā apguva no savām mātēm. Senatnē skroderis – šuvējs, skraučs, svačka, sevī apvienoja arī piegriezēja, modelētāja un mākslinieka prasmes. Naujenes pagasta Gribustu ciemā jau 1908. gadā darbojās šūšanas darbnīca- šyušonas strodotuwe, kurā izgatavoja sieviešu apģērbu. Tur arī tika organizēti šūšanas prasmju apguves kursi.  

Šos un daudzus citus vēstures faktus apmeklētāji varēs uzzināt rokdarbiem veltītā izstādē “Šūsim pašas!” 

Izstāde “Naujenes pagasta vēsture”

Izstāde “Naujenes pagasta vēsture” tapusi sadarbībā ar Latvijas Nacionālo vēstures muzeju un Latvijas dzelzceļa vēstures muzeju. 

Naujenes vārds senajās hronikās minēts kā Novene, Nevgin un tā izcelsmi saista ar lietuviešu vārdu Naujas, Naujinis, kas nozīmē jauns. Kopš seniem laikiem šeit -Daugavas labajā krastā atradusies koka pils Novene, vēlāk tās vietā kā novada administratīvais centrs – Ernesta fon Raceburga dibinātā Livonijas ordeņa Dinaburgas pils. Jaunajos laikos par kultūras un sabiedrisko centru kļūst Juzefovas muiža, kurai līdzās bija krogs, baznīca un tirgus placis. 1935. gadā, kad naujenieši pašu rokām uzceļ pašreizējo muzeja ēku – pagasta namu, par pagasta centru kļūst Naujene.

Izstādē apmeklētāji varēs iepazīties ar Naujenes pagasta attīstību no 17. gadsimta līdz 20. gadsimta 2.pusei. Atsevišķi stendi tiks veltīti medicīnas, pagasta valdes, skolu, reliģijas, kā arī Naujenes stacijas vēsturei. Izstādē tiks ieskicēta Pirmā un Otrā pasaules kara notikumu gaitā, kā arī Naujenes pagasta attīstība pēckara posmā. 

Share