ĪSTENOTS PROJEKTS “SLUTIŠĶU CIEMA VECTICĪBNIEKU KULTŪRAS MANTOJUMA IZZINĀŠANA, ATPAZĪSTAMĪBAS VEICINĀŠANA UN INTEGRĒŠANA MUZEJA IZGLĪTOJOŠAJĀS AKTIVITĀTĒS”.
Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” projektu konkursa Latgales kultūras programma 2023 ietvaros, Naujenes Novadpētniecības muzejā tika īstenots projekts “Slutišķu ciema vecticībnieku kultūras mantojuma izzināšana, atpazīstamības veicināšana un integrēšana muzeja izglītojošajās aktivitātēs”. Projektā tika radīta izglītojošā programma skolēniem, kā arī pētīts vecticībnieku ikdienas un svētku apģērbs, lai izgatavotu vecticībnieku tērpu atdarinājumus, kuri vēlāk būs apskatāmi izstādē, kā arī tiks izmantoti ekskursiju vadīšanā.
Projektā tika izdota darba burtnīca 4.- 6. klases skolēniem “Vecticībnieku lauku sēta”, ar kuras starpniecību tika radīts kvalitatīvs piedāvājums kultūrizglītības programmai “Latvijas skolas soma”. Balstoties uz muzeja speciālistu apzināto vēsturisko materiālu, nodarbība ar darba burtnīcu tika integrēta izglītojošā programmā, kas pilnībā atbilst jaunajam izglītības modulim, Valsts izglītības satura centra metodiskiem norādījumiem, mācību programmai Skola2030 pamatizglītībā vēsturē un sociālajās zinībās. Jāatzīmē, ka specifiskā muzeja vide Slutišķu ciemā ļaus izmantot dažādas mācību metodes un sniegs nenovērtējamu ieguldījumu jaunrades un tādu caurviju prasmju kā kritiskā domāšana, radošums, saziņa, sadarbība u.c. attīstībā.
Oktobra mēnesī jau tika uzsākta izglītojošās programmas aprobācijā un pašlaik muzejpedagoģiskā nodarbība ir iekļauta Naujenes Novadpētniecības muzeja pastāvīgajā piedāvājumā.
Stāstījums par vecticībnieku kultūras mantojumu Slutišķos apmeklētājiem tiks bagātināts ar šim nolūkam izgatavotu vecticībnieku tērpu atdarinājumiem: projektā tapis tērps ekskursiju vadītājam un četri 20. gs. 1. puses vecticībnieku tērpu atdarinājumi – sievietes, meitenes un zēna ikdienas tērps, kā arī vīrieša lūgšanu tērps.
Lai izgatavotu tērpus tika veikts izpētes darbs – apzināti Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta Etnogrāfisko materiālu krātuves materiāli, pētīts Latvijas Nacionālā vēstures muzeja un citu muzeja krājums, privātpersonu arhīvi un apzināti jau veiktie etnogrāfiski pētījumi. Tērpu komplektācijā konsultācijas sniedza Pirmās Daugavpils Jaunbūves vecticībnieku kopienas mācītājs Georgijs Zamarajevs, bet tērpus izgatavoja šuvēja Olga Nagle.
Tradicionālā vecticībnieku apģērba attīstību un apģērba darināšanas tradīciju pārmantojamību Slutišķos un tuvākajā apkārtnē ietekmēja vairāki faktori, pirmkārt, peļņā iešana un Daugavpils pilsētas tuvums, kas noteica pilsētas tipa apģērbu parādīšanos Slutišķos 19. gadsimtā. Šis aspekts skaidro arī to, ka Slutišķu ciema iedzīvotāju fotogrāfijās gandrīz nav redzams tradicionālais ikdienas apģērbs, bet ir plaši pārstāvēta pilsētnieku mode: sievietēm – blūzes, svārki un kleitas, bet vīriešiem – uzvalki vai to elementi.
Jāatzīmē, ka liela daļa Dvinskas apriņķa iedzīvotāju 19. gs. beigās [ap 4500 zemnieku] nepieciešamības spiesti nodarbojās ar īslaicīgu peļņā iešanu, visbiežāk sezonālu darbu Krievijas impērijā ārpus savas pastāvīgās dzīvesvietas [kr.:oтхожий промысел vai отходничество]. Dvinskas apriņķī 1896. gadā bija vislielākais peļnā devušos cilvēku skaits visā Vitebskas guberņā. Tāpēc no 19. gadsimta beigām arī pašā krievu zemnieku apģērbā bija notikušas lielas izmaiņas. Šai posmā bija vērojama tendence atteikties no tradicionālā tautas tērpa un aizstāt to ar pilsētas apģērbu. To sekmēja arī Daugavpils pilsētas tuvums un turp pa Daugavu kursējošās baržas. Vietējā Slutišķu prece – meža veltes un zivis – tika mainītas pret rūpnieciski ražotiem audumiem un apģērbiem. Vecticībnieku sadzīvē pamazām ienāca pilsētas tipa piegriezuma apģērbs, kas pirmkārt nomainīja tradicionālo goda tērpu, bet pēc tam arī ikdienas drēbes. Jāatzīmē, ka krievu zemnieki pretstatā saviem kaimiņiem – latviešiem, ļoti agri sāka izgatavot apģērbu no fabrikā austas drānas. 19. gadsimta. 80.- 90. gados mājās pārsvarā auda vairs tikai audeklu gultas veļai, galdautiem, dvieļiem, vīriešu apakšbiksēm [krievu: подштанники»] un sieviešu krekla stāvam. Pelņā gājēju ģimenēs sašaurinājās vai sāka pakāpeniski izzust aušanas tradīcija.
Nepieciešamības spiesti, pilsētas tipa piegriezuma apģērbu iegādājās arī mazturīgie zemnieki, kaut gan viņu pirktās drānas nebija tik greznas kā turīgo zemnieku ģimenēs. Tādējādi 19. gadsimta beigās apģērbā krasi izpaudās zemnieku sociālā diferenciācija. Piemēram, uz nabadzīgās zemniecības masas fona sāka izdalīties peļņā gājēji vīrieši no turīgām ģimenēm. Viņu svētdienas uzvalkam nebija nekā kopīga ar seno tradicionālo apģērbu. Tas jau sastāvēja no svārkiem, vestes un biksēm, ko visu kopā apzīmēja ar jēdzienu “trojka” [krievu: тройка]. Tērpu papildināja lakādas zābaki un filca cepures. Sievietēm, reizē ar fasonu zīda kleitām, garderobi papildināja tādi apģērba gabali kā “saki” – plīša pusmēteļi, žaketes, lapsādas kažoki ar plīša virsdrēbi Izplatīti bija uzroči jeb “muftas” [citviet devētas arī par “muhtām”]. Šādu mantu īpašnieces tika dēvētas par bagātniecēm [krievu: “богачки”] un bija slavenas ne tikai savas sādžas robežās, bet arī tuvējā apkārtnē.
Līdz 20. gadsimta sākumam bija aizsākusies senā, tradicionālā krievu zemnieku apģērba nomaiņa ar jauno pilsētas tipa apģērbu. Bet šis process nebija vēl pilnīgi pabeigts, jo, līdztekus pilsētas fasona drānām, gadsimtu gaitā izveidojušos zemniecisko paradumu un gaumes noturīguma dēļ, eksistēja vēl atsevišķi senā apģērba gabali, kaut arī tos šuva jau no pirktas drānas. Šajā laika posmā pilnīgāk saglabājās ar reliģiskajiem rituāliem saistītais apģērbs.
Tuvāk iepazīt krievu zemnieku tradicionāla apģērba attīstības tendences un projektā izgatavotos tērpus drīzumā varēs Naujenes Novadpētniecības muzeja izstādē, kura 2024. gadā tiks eksponēta “Slutišķu vecticībnieku lauku sētā”.
Izpētes darbs Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta Etnogrāfisko materiālu krātuvē, 2023
Izpētes darbs Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta Etnogrāfisko materiālu krātuvē, 2023
Projektā “Slutišķu ciema vecticībnieku kultūras mantojuma izzināšana, atpazīstamības veicināšana un integrēšana muzeja izglītojošajās aktivitātēs” izdotā darba burtnīca, 2023
Projektā “Slutišķu ciema vecticībnieku kultūras mantojuma izzināšana, atpazīstamības veicināšana un integrēšana muzeja izglītojošajās aktivitātēs” izdotā darba burtnīca, 2023
Projektā “Slutišķu ciema vecticībnieku kultūras mantojuma izzināšana, atpazīstamības veicināšana un integrēšana muzeja izglītojošajās aktivitātēs” izgatavotais gida tērps, 2023
Zēna tērpa atdarinājums veikts pēc 1927. gada 11. jūlija Vitolda Krustana uzņemtās fotogrāfijas, kurā personu grupa pozē fotogrāfam Daugavpils apriņķa Daniševska sādžā, pie vecticībnieku lūgšanas nama žoga.
Izstādes vajadzībām izgatavotais vecticībnieku krekls [kosovorotka] ar vīto jostu. Izšuvuma atdarinājums veikts pēc Augšdaugavas novada Skrudalienas pagasta Voitišķos saglabājušās parauga.
Izstādes vajadzībām izgatavotā priekšauta fragments ar aizsargsimboliku.
