Latgales izglītības darbinieks Anfims Udovs
Naujenes Novadpētniecības muzejs turpina iepazīstināt ar ievērojamu novadnieku biogrāfijām. Šoreiz lasītājiem tiek piedāvāts stāsts par talantīgu skolotāju un sabiedrisko darbinieku Anfimu Udovu.
ANFIMS UDOVS [1914– 1983]
- 1927-1930 Valsts Borovkas pamatskola
- 1930-1936 studijas Daugavpils Valsts skolotāju institūtā
- 1936-1937 dienests Aizputes pulkā kaprāļa pakāpē
- 1939-1941 skolotājs Tirzas sešgadīgajā skolā
- 1940-1941 skolotājs Naujenes tautskolā
- 1944-1945 skolotājs Grāveru 7-gadīgā skolā
- 1946-1948 Vecpils skolas [Naujenes pagasts] direktors
- 1948-1952 Višķu 7-gadīgās skolas direktora vietnieks
Bērnība Borovkā
Anfims Udovs dzimis 1914. gada 3. septembrī [citos dok. – 16.septembrī], 7 bērnu ģimenē. Bērnība kopā ar brāļiem Kirilu, Ivanu, Safronu, Feodoru, māsām Feodosiju un Lusiju pavadīta Borovkā, saimniecībā „Ūdri” [Skrudalienas pagastā], kur tēvs Kuzma Udovs Tarasa d. [dz.1890], ar vecticībniekiem raksturīgo strādīgumu, apsaimniekoja 15 ha saimniecību.
Valsts Borovkas pamatskolā triju mācību gadu laikā A. Udovs apguva pilnu mācību kursu – vēsturi, aritmētiku, ģeometriju, algebru, ģeogrāfiju, dabas mācību, zīmēšanu, dziedāšanu, vingrošanu, rokdarbus, latviešu, vācu un krievu valodu. Skola tika absolvēta 1930. gada 1. jūnijā ar ļoti labām sekmēm aritmētikā un vācu valodā. Izglītība tika turpināta Daugavpils Valsts skolotāju institūtā – padziļināti tika apgūta matemātika. A. Udovs bija aktīvs institūta kora dalībnieks. 1948. gadā Anfims apprecējās ar Damniku Vorobjovu [dz. 1927]. 1950. gadā Udovu pārim piedzima dēls Aleksejs. Līdzās rūpēm par ģimeni, Damnikas Vorobjovas aizraušanās bija rokdarbi – izšuvumi rišeljē tehnikā un mežģīnes.
Izglītības darbinieks Latgales skolās
Pēc Daugavpils Valsts skolotāju institūta absolvēšanas 1936. gadā Anfims Udovs aktīvi iesaistījās Latgales skolu darbā. 1940. gadā viņam jau bija trīs gadu pedagoga darba stāžs. Viņš strādāja Grāveru, Tirzas, Naujenes, Vecpils un Višķu skolā. No 1946 – 1948. gadam A. Udovs strādāja krievu Vecpils nepilnajā vidusskolā par direktoru. 1907. gadā atklāto skolu apmeklēja bērni no dažādām vietām – Sandarišķiem, Zastenkiem, Pritikino, Dunskiem, Vasargelišķiem, Kreipāniem un Nitišiem. Bērni bija no dažādām ģimenēm, bet A. Udovs labi pārzināja gan latviešu, gan krievu valodu. Latviešu dzejas klasiķa Raiņa atziņas bija viņa dzīves un darba virzītājspēks. Par savu darbu A. Udovs saņēmis Daugavpils apriņķa Tautas izglītības nodaļas pateicību par labu skolēnu kolektīva priekšnesumu sagatavošanu un sniegumu Daugavpils apriņķa skolu pašdarbības skatē 1947. gada 11. maijā.
Koru vadītājs
Ārpus skolas darba Anfima Udovs aktīvi iesaistījās pagasta sabiedriskajā dzīvē. Viņš spēlēja ģitāru un akordeonu, skolā diriģēja kori un veidoja teātra uzvedumus. Vairākkārt A. Udovam tika izteikta atzinība par labu skolēnu kolektīvu priekšnesumu sagatavošanu un izpildījumu vietējā un valsts mēroga skatēs. Viņš vadīja un sagatavoja Jezupovas Latvijas katoļu jaunatnes biedrības jaukto kori Latgales 1940. gada Dziesmu svētkiem. Tie bija lielākie Latgales Dziesmu svētki, kādi jebkad Austrumlatvijā notikuši. Visa lielā Latgales koru plūsma veidojās no aizsargu un armijas daļām, sabiedriskajām organizācijām, īpaši Katoļu Jaunatnes biedrības, dažādām mācību iestādēm – skolotāju institūtiem, ģimnāzijām un arodskolām. A. Udova vadītais Jezupovas Latvijas katoļu jaunatnes biedrības jauktais koris bija starp Dziesmu svētku 9869 dziedātājiem. Svētku koncertā jauktā kora tūkstošu balsīs izskanēja septiņas latgaliešu tautas dziesmas. A. Udovs labi pārzināja latviešu, latgaliešu un krievu kormūziku. Viņam bija plaša skaņuplašu kolekcija. Par aktīvu piedalīšanos dziesmu svētku organizēšanā 1950. gadā A. Udovs saņēma Goda Rakstu.
Sabiedriskais darbinieks un Naujenes pagasta deputāts
Otrā pasaules kara laikā Anfims Udovs pildīja Daugavpils apriņķa Tautas Palīdzības Naujenes pagasta organizācijas sekretāra pienākumus. Kara laikā Tautas palīdzības organizācijas darbība bija ļoti nozīmīga – darbinieki apstaigāja saimniecības, vācot pārtikas produktus un tālāk nododot tos trūkumcietējiem. Lai arī mazs bija Naujenes pagastā Tautas Palīdzības talcinieku skaits – tikai 16, frontes cīnītājiem Tautas palīdzības organizācija bija savākusi 300 pārus cimdu, 60 pārus zeķu, 10 kaklautu, 60 pārus autu, 84 dvieļus, 2 kreklus un 2 kg vilnas. Trūkumā dzīvoja daudzas ģimenes, bet 95 ģimenēm materiālie apstākļi bija kritiski. Tām palīgā nāca Tautas Palīdzības organizācija. Atsaucīgie pagasta iedzīvotāji bija saziedojuši 1150 reihsmarkas. Tautas palīdzības sekretārs A. Udovs Naujenes pagasta valdē reģistrēja lauksaimniekus, kas vēlējās pie sevis uzņemt bez apgādniekiem palikušās ģimenes un pilsētas bērnus. Jau pēckara gados – 1948. gada 20. janvārī Anfims Udovs tika ievēlēts par Naujenes pagasta deputātu.
Stāstu sagatavoja:
tekts- Naujenes Novadpētniecības muzeja vecākā speciāliste Māra Kampane
Vizuālais materiāls: muzeja direktore Evita Kusiņa-Koļesnika