LIELAIS AUGŠDAUGAVAS MUSTURDEĶIS
Kopējais musturdeķa garums 2023. gada nogalē ir 513,3 metri, platums- 1,6 m.
2011. gadā Starptautiskās akcijas „Muzeju nakts” laikā tika uzsāka Lielā Augšdaugavas musturdeķa veidošana, ietamborējot vai ieadot deķī Latgales pļavu puķu košumu un Daugavas loku gleznaino skaistumu. Deķa veidošana sākās par godu Naujenes Novadpētniecības muzeja 15 gadu jubilejai. Ideja pieder Naujenes Novadpētniecības muzeja direktorei Evitai Kusiņai – Koļesņikai. Musturdeķa veidošanas mērķis bija vairāku gadu desmitu garumā izveidot lielāko un garāko musturdeķi Latvijā, kuru varētu nostiept no viena Daugavas krasta līdz otram, iesaistot šī deķa veidošanā pēc iespējas vairāk cilvēku un iekļūstot Ginesa rekordu grāmatā.
Sākotnēji muzeja darbinieku nospraustais mērķis – 500 metrus gara un 80 cm plata, rakstu rakstiem izrakstīta sega Daugavai ar laiku pārtapa platākā rokdarbā, jo gribētāju piedalīties muzeja akcijā bija patiesi daudz. Precīzu musturdeķa veidotāju skaitu ir grūti pateikt, jo ne visi dalībnieki ir iesūtījuši iesaistīto cilvēku skaitu, bet tas noteikti pārsniedz 9000 dalībnieku robežu. Akcijā varēja iesaistīties ikkatrs interesents jebkurā tehnikā un krāsā noadot, noaužot vai notamborējot 10 x 10 cm vai 20 x 20 cm lielu rokdarba fragmentu-(s) (kvadrātu). Pirmais musturdeķa fragments tika izveidots no 85 kvadrātiņiem. Toreiz tā tapšanā iesaistījās Naujenes pagasta rokdarbnieces un Naujenes pamatskolas skolēni.
Daudzi ir noadījuši tikai vienu fragmentiņu, bet ir arī tādi, kuru sirds un darbs pieder šim projektam. Šo cilvēku devums mērāms metros, uzstādot rekordu starp dalībniekiem un kļūstot par brīvprātīgajiem lokāliem kordinātoriem Latvijas novados. Tā Talsu novada Valdgales pagasta iedzīvotāja Zofija Maurere Augšdaugavas musturdeķa tapšanai sekoja kopš pašiem pirmsākumiem. Par iesaistīšanos šajā akcijā viņa stāsta: “Kādā 2016. gada oktobra dienas vakarā pie manis ienāca mana bijusī kolēģe Selgas kundze un parādīja Naujenes muzeja aicinājumu. Izlasīju un tūliņ Selgas kundzei atbildēju: “Aiziet! Aicināsim arī savus tuviniekus, draugus, paziņas un bijušos skolēnus.” Kopā darbojoties viņām izdevās iesaistīt 141 dalībnieku. Maureres kundze piebilst: “Nokļuvu neskaitāmu dažāda veida adījumu un kamolu varā, dodot jaunajiem adījumiem citu saturu. Spēku deva tas, ka pārliecinājos, ka vēl kaut ko spēju un varu būt noderīga. Man radās doma, ieadīt kaut ko no Latvijas dabai raksturīgā – putni, tauriņi, dzīvnieki, puķes, tad lauku sēta, kas nav iedomājama bez mājdzīvniekiem. Tad vēlējos ieadīt to cilvēku vārdus, kas bijuši pie Latvijas republikas šūpuļa, bet ornamentos ieadītas Latvijas tautas baltās un nebaltās dienas, sapņi un cerības, vilšanās un ticība. Piecu gadu laikā radīju 44,8 m. Tā ir pateicība tiem cilvēkiem, kas apzinīgi vadīja un vada mūsu mazās, mīļās Latvijas dzīvi. Šobrīd jūtu, ka viss ir nostājies savās vietās. Musturdeķis man ir palīdzējis atgūties un dzīvot tālāk.”
Latvijas lepnuma balvas ieguvēju, Salacgrīvas novada Mērniekos dzīvojošo Agru Jēgeri iesaistīties Naujenes novadpētniecības muzeja Lielā Augšdaugavas musturdeķa veidošanā mudinājusi viņas draudzene Margrieta Hanis. Pirmajā sūtījumā uz muzeju atgādāti 10 musturdeķa metri, kam drīzumā sekoja vēl 17. Kopuma Agra Jēgere Augšdaugavas musturdeķim darinājusi ļoti krāšņu 31 metru garu un 1,6 metru platu gabalu, kas kļuva par skaistu dāvanu Latvijai simtgadē.
Musturdeķa veidošanā iesaistījās dažādas biedrības, organizācijas, skolas. Adīja arī vīrieši. Tā Daugavpils novada iedzīvotājs Jānis Kotāns Lielajam Augšdaugavas musturdeķim noadījis 500 ļoti krāšņus un rakstainus musturdeķa fragmentiņus.
2023. gadā Lielā Augšdaugavas musturdeķa veidošanas akcija tuvojās savai izskaņai. Pašlaik musturdeķis ir 1,6 metrus plats un 513,3 metrus garš. Tā veidošanā ir piedalījušies dalībnieki ne tikai no Latvijas, bet arī no Anglijas, Baltkrievijas, Bulgārijas, Igaunijas, Lietuvas, Krievijas, Polijas, Rumānijas, Turcijas, Vācijas, Itālijas un Maltas. Tāpēc dalībnieku veikums iespēju robežās tika dokumentēts. Trīs albumos tika fiksēti dalībnieku vārdi un uzvārdi, kā arī apkopotas sirsnīgās musturdeķa darinātāju vēstules ar skaistiem velējumiem likteņupei Daugavai.
Dziļi sirdī daudziem bija iekritis muzeja aicinājums savienot Daugavas krastus ar musturiem izrakstītu tiltu. Solījums tika izpildīts 2023. gada 10. jūnijā, Starptautiskā Tautas mākslas festivāla “Augšdaugava 2023” laikā, kad notika Lielā Augšdaugavas musturdeķa tilta pār Daugavu atklāšana.
