PERSONĪBU DZĪVESSTĀSTI. LAVRENTIJA MIHAILOVA IEGULDĪJUMS VECTICĪBNIEKU KULTŪRĀ

Pašreizējā situācijā jebkurš muzejs meklē jaunus veidus, kā satikt savu apmeklētāju un padarīt pieejamu pētniecībā balstītu saturu citā formā. Naujenes Novadpētniecības muzejs ir sagatavojis vairākus stāstus, ar kuru starpniecību mēģināsim iepazīstināt savus lasītājus ar izcilām personībām, kuru devums ir nozīmīgs ne tikai Daugavpils novada, bet arī Latvijas vēsturē. Stāstu ciklu sāksim ar izcilu vecticībnieku inteliģences pārstāvi – Lavrentiju Mihailovu, kurš dzimis Naujenes pagasta Zastenku sādžā.

 LAVRENTIJS MIHAILOVS [1913-1985]

• 1928 – vadošais dziedātājs Zastenku kopienas lūgšanu namā
• 1944 -1946 – tautskolotājs Daugavpils apriņķa Zaļumu pamatskolā un Vecpils nepilnajā vidusskolā
• 1946– Rīgas Grebenščikova vecticībnieku kopienas kora vadītājs
• 1954-1984 – Vecticībnieku Baznīcas kalendāra redaktors
• 1956-1984 – Rīgas Grebenščikova vecticībnieku kopienas priekšsēdētājs
• kopš 1966. gada – Augstākās Vecticībnieku Padomes Lietuvā Garīgās Komisijas loceklis

 No Sidorovu – Mihailovu dzimtas

Kuprijans Sidorovs no Vitebskas guberņas Dvinskas apriņķa Naujenes pagasta Zastenku sādžas ierakstīts 1897. gada Viskrievijas Tautas skaitīšanas datos. 1905. gadā, kad tika izdotas jaunas pases un daudzu vecticībnieku uzvārdi tika mainīti, Kuprijans Sidorovs kļuva par Mihailovu. Viņa dēla Silas (Silantija) Mihailova (1886 -1941) un vedeklas Jekaterinas Prokofjevnas (1891 – 1966),  kas nāk no tā paša apriņķa Kovaļovas vecticībnieku kopienas, reliģiski izglītotajā 9 bērnu ģimenē ir dzimis Lavrentijs Mihailovs.

Vecticībnieku zīmju dziedāšana

Lavrentija Mihailova vecmammas Annas Osipovas (1869 – 1933) dzimta Kovaļovas ciemā bija  izslavēta ar īpašo dziedāšanu prasmi, kas tika nodota no paaudzes paaudzē. Arī Lavrentijs Mihailovs mantoja šīs īpašās dotības un spējas dziedāšanā. Bērnībā, neredzīgā vectēva brāļa Vasīlija Osipova uzraudzībā, viņš lieliski apguva lasīšanu baznīcslāvu valodā. Septiņu gadu vecumā Lavrentijs kļuva par dzimtās Zastenku vecticībnieku kopienas ķesteri. Šeit, pieredzējušā garīgā tēva Feofilakta Rogozina vadībā, Lavrentijs Mihailovs pilnībā apguva kanonarha (reģenta) pienākumus, „balsu” dziedāšanu un baznīcas dievkalpojuma reglamentu. Jau 15 gadu vecumā viņš izpildīja vadošā dziedātāja pienākumus Zastenku kopienas lūgšanu namā. Lai padziļinātu un pilnveidotu savas zināšanas dziedāšanā, 1930. gadā Lavrentijs Mihailovs izgāja ilgstošu praksi Rīgas Grebenščikova vecticībnieku kopienā. 

Lavrentijs Mihailovs – tautskolotājs Daugavpils pilsētas, Daugavpils un Ilūkstes apriņķa skolās [1939-1946]

Lavrentija Mihailova jaunības gadi ir saistīti ar Daugavpils un Ilūkstes apriņķa skolām, kur viņš pasniedza ticības mācību, bet no 1944. līdz 1946. gadam viņš bija tautskolotājs Daugavpils apriņķa Zaļumu pamatskolā un Vecpils nepilnajā vidusskolā. Atgriežoties no obligātā militārā dienesta Latvijas armijā, viņš kalpoja par vadošo dziedātāju Daugavpils Nīderkūnu vecticībnieku kopienā un ar savu kori uzstājās Ivana Zavoloko vadītajos garīgajos koncertos. 1946. gadā Rīgas Grebenščikova vecticībnieku kopiena uzaicināja Lavrentiju Mihailovu kopienas vadošā dziedātāja amatā, vēlāk viņš tika iecelts par kora vadītāju un visa viņa turpmākā dzīve bija saistīta ar dievnamu.

Lavrenijs Mihailovs – Rīgas Grebenščikova vecticībnieku kopienas priekšsēdētājs un garīgais tēvs [1956 – 1984]

Kā Rīgas Grebenščikova vecticībnieku kopienas priekšsēdētājs, Lavrentijs Mihailovs vadīja Rīgas kopienas daudzveidīgo administratīvi saimniecisko darbību 28 gadus, kļūdams par Senpareizticīgās Pomoras Rīgas Grebenščikova vecticībnieku kopienas garīgo autoritāti. Trīsdesmit gadu garumā Lavrentijs Mihailovs vadīja Vecticībnieku Baznīcas kalendāra izdošanu. Te izpaudās viņa literārais talants: viņš pats rakstīja rakstus, rediģēja rokrakstus un vadīja kalendāra Baznīcas statūtu un svēto vārdu sadaļu. 1976. gadā garīgais tēvs Lazars Kasakovskis, svētīja Lavrentiju Mihailovu garīgā tēva pienākumu pildīšanai. 1984. gada pavasarī viņu ievēlēja par Kopienas padomes Goda priekšsēdētāju, tomēr kā garīgais tēvs Lavrentijs Mihailovs joprojām piedalījās kopienas darbā, savā cellē veica baznīcas svētkalpošanu un pieņēma grēksūdzes.

Lavrentija Mihailova darbības novērtējums Pomoras Vecticības garīgajā centrā

L Mihailova dzīve un reliģiskā  kalpošana ir saistīta ar ievērojamiem Senpareizticības darbiniekiem, zinātniekiem un apoloģētiem: I. Zavoloko, I. Vakoņju, A. Makejevu, D. Ļihačovu, M. Bražņikovu, V. Mališevu, N. Uspenski u.c. Par nesavtīgu darbošanos Rīgas Grebenščikova vecticībnieku kopienā viņš ir apbalvots ar Augstākās Vecticībnieku Padomes goda rakstu. Viņa dalība reliģisko darbinieku vispasaules miera aizstāvju konferencēs ir novērtēta ar Padomju miera aizstāvēšanas fonda goda medaļu.

Stāstu sagatavoja  Naujenes Novadpētniecības muzeja vecākā speciāliste Māra Kampāne,  65471321, e – pasts: naujenesmuzejs@dnkp.lv